Pavasaris nu ir klāt un pavisam drīz sagaidīsim arī vasaru, ar bikini sezonu. Šajā laikā mēs īpaši vēlamies izskatīties slaidi un seksuāli, tāpēc nereti izmantojam diētas vai badošanos. Taču ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo, dzenoties pakaļ ideālajam svaram, mēs varam nodarīt sev arī pāri.
Viena no slimībām, kas pavada 21.gadsimtam raksturīgo skaistuma kultu, ir anoreksija – psihiski traucējumi, kas liek atkal un atkal badoties, lai sasniegtu ideālo svaru.
Anoreksija ir psihiski traucējumi, kas ir kļuvuši izplatīti pēdējos gadu desmitus. Anoreksija biežāk novērojama meitenēm, kas saslimst ar šo slimību pusaudžu vecumā, bet to var novērot arī agrāk – bērnu vecumā vai vēlāk ap 30 gadiem.
Gandrīz vienmēr anoreksija sākas ar stingras diētas ievērošanu. Pacientēm sākumā parasti patiešām ir neliels liekais svars. Bet pat tad, kad ir sasniegts ideālais svars, slimnieces turpina badoties, jo viņu priekšstati par savu svaru ir kļuvuši nepareizi un viņas joprojām uzskata, ka ir par resnu. Nereti slimnieces nodarbojas arī ar intensīvu vingrošanu, vai lieto medikamentus, kuri samazina svaru.
Anoreksijas attīstības gaitai ir raksturīgas trīs fāzes:
- Pirmā fāze sākas kā parasta notievēšana, bet pakāpeniski process pārvēršas par badošanos un kļūst par apmātību. Lai gan pacients uzskata, ka viņš vairs nav atkarīgs no ēdiena, viņš nepārtraukti par to domā. Svars strauji krītas, novājēšana ir izteikta un satrauc ģimeni. Lielākā daļa anoreksijas gadījumu tiek pārtraukti šajā fāzē.
- Otrā fāze iestājas, ja badošanās turpinās. Otrajā fāzē organisms ierobežo dažas enerģijas prasošās sistēmas. Izbeidzas menstruācijas, samazinās asinsriņķošana rokās un kājās, kā rezultātā rodas salšanas sajūta, krītas koncentrēšanās spējas. Ja stāvoklis neuzlabojas, pacientu parasti ievieto slimnīcā. Daļa pacientu jūt pacilātu noskaņojumu, jo izsalkuma sajūta ir zudusi. Šajā stadijā stāvoklis vēl var vērsties uz labo pusi.
- Trešās fāzes laikā pacients sver ap 30 kilogramiem. Organisma vielmaiņa sāk izmantot pēdējos enerģijas resursus. Tauku krājumi ir izlietoti. Paaugstināta uzņēmība pret infekcijām. Pacienta pamatnoskaņojums ir apātija. Ja pacients atsakās ēst, ir nepieciešama intravenozā asins un barības vielu ievadīšana. Daļa pacientu izdara pašnāvību.
Ilgstoša badošanās var izraisīt tādas sekas kā:
- Traucēts miegs
- Aizcietējumi
- Uzmanības un koncentrēšanās traucējumi
- Depresija
- Pastāvīga aukstuma sajūta
- Trausli, viegli lūstoši kauli
- Izteikts muskuļu vājums
Uztura terapija
Galvenais terapijas mērķis ir pārtraukt svara zudumu, kamēr tiek atjaunots uztura un psiholoģiskais balanss. Jāveicina regulāras un veselīgas ēdienreizes, lai veicinātu svara pieaugumu. Atgūt zaudēto ķermeņa svaru ir vēlams ar parasta uztura uzņemšanu (orāli). Tomēr pacienti bieži pretojas normāli ēst un arī dzert, pilnuma sajūtas vai vēdera uzpūšanās dēļ. Šie ir galvenie simptomi, kurus rada kuņģa - zarnu trakta motilitātes un metabolisma samazināšanās. Pie aizcietējumiem nav vēlams pacientiem lietot caurejas līdzekļus. Priekšroka ir veselīgam uzturam, nekā uztura bagātinātāju lietošanai, bet izmantot atsevišķos gadījumos tos var, atsevišķi vai kopā ar uzturu.
1200 kcal ir minimālais dienas kaloriju ieteicamais daudzums, no kura 50% ir jāsastāda ogļhidrātu kalorijām. Ja uztura terapijas sākumā diētā olbaltumu ir vairāk nekā ogļhidrātu, tas var izraisīt strauju svara pieaugumu un nomākt pacientu. Kaloriju daudzumu jāpalielina par 200 kcal vai vairāk nedēļā, atkarīgs no pacienta veselības stāvokļa. Pārāk strauja kaloriju palielināšana novājināta pacienta diētā var radīt tādas komplikācijas, kā masīvas, sāpīgas perifēras tūskas un retos gadījumos kuņģa izplešanos. Šajā gadījumā kaloriju palielināšana tiek pārtraukta un samazināts sāls daudzums diētā. Diurētiķi nav ieteicami. Olbaltumi diētā ir jārēķina 0,8 – 1,0 g uz kilogramu ķermeņa svara.
Uzturvielu sadalījumam ir jābūt apmēram šādam 50% ogļhidrāti, 25% olbaltumi, 25% tauki.
Uzturam anoreksijas slimniekiem ir jābūt ļoti labi sabalansētam, iekļaujot parastu tradicionālu pārtiku un piemērojot to katram individuāli, ievērojot iepriekšējos ēšanas paradumus. Vislabāk ir ievērot 6 nelielas ēdienreizes dienā, kuras satur mazu tauku daudzumu. Ir jādod priekšroka uzturam ar augstu uzturvērtību, nevis uzturam ar „plikām” kalorijām, piemēram, saldām želejām vai lapu salātiem. Nevajadzētu lietot pārmērīgi daudz sāls vai saldinātāju, jo tie nomāc ēdiena dabīgo garšu. Kofeīnu saturošus dzērienus ir jāierobežo, jo tie ietekmē apetīti un bieži tos pielieto kā diurētisko līdzekli. Lai nodrošinātu normālu vēdera izeju, jāuzņem pietiekošs balastvielu daudzums, sevišķi tiem slimniekiem, kuri līdz šim ir pārmērīgi daudz lietojuši caurejas līdzekļus vai arī bija badošanās izsaukti aizcietējumi. Pakāpeniski diētā ir jāievieš „aizliegtie” un „biedējošie” produkti vai produktu grupas.
Veiksmīgi noritot ārstēšanai, stingrām diētas robežām ir jāpāriet veselīga uztura principos.
Pirmās izveseļošanās pazīmes ir tad, kad fizikālie un psiholoģiskie slimības simptomi paliek vājāk izteikti.
Terapijas sākuma fāzē diētas kaloriju daudzums ir zemāks par rekomendējamo, kas rada nepietiekamu visu uzturvielu uzņemšanu. Šajā periodā slimniekam var ieteikt lietot vitamīnu un minerālvielu preparātus. Terapijas laikā pakāpeniski kaloriju daudzums pieaugs un tikko tas sasniegs rekomendējamo robežu, uzturam jānodrošina visu uzturvielu rekomendējamos daudzumus.
Pēc 6 mēnešu līdz 6 gadu ilgas terapijas 50%-80% pacientu ar anoreksiju izveseļojas pilnībā vai daļēji. Ap 40 – 50% izveseļojas pilnībā, 30-40% izveseļojas pietiekami, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, lai gan viņiem var būt domas vai uzvedība saistīta ar ēšanas traucējumiem. 15 -25% neizveseļojas un turpina slimot ar anoreksiju un saņemt terapiju ilgus gadus.
Tāpēc nedarīsim sev pāri, bet gan uzturēsim savu ķermeni formā ar aktīvu un veselīgu dzīves veidu. Nodarbosimies ar atbilstošām sportiskām aktivitātēm, lietosim sabalansētu uzturu un sakārtosim savu iekšējo vidi, tas viss mums ļaus justies laimīgiem, apmierinātiem un pašpietiekamiem.
Avots: ldusa.lv, medicine.lv, wikipedia.lv