Uz jautājumiem par locītavu endoprotezēšanu atbild ‘’GOOD LIFE CLINIC’’ traumatologs – ortopēds Visams Rafaels (Wissam Raphael).
Kas ir endoprotezēšanas operācija?
Ja locītavas, traumas vai slimības rezultātā, ir bojātas, tās var aizstāt ar mākslīgajām locītavām. To mēdz saukt par endoprotezēšanu jeb artroplastiku (angliski Replacement arthroplasty). Pirmo gūžas locītavas endoprotezēšanas operāciju veica 1949. gada Ņujorkā.
Kādas locītavas iespējams aizvietot ar endoprotezēšanu?
Ir iespējams veikt dažādu locītavu endoprotezēšanas operācijas. Divas no vispieprasītākajām ir gūžas un ceļa locītavu protezēšana.
Kad jāsāk domāt par endoprotezēšanu?
Locītavas ar endoprotēzēm aizvieto tikai tad, ja cilvēka paša locītavas ir tik ļoti bojātas, ka nespēj vairs normāli funkcionēt. Locītavas sprauga ir samazinājusies un aizaugusi, kaulu gali vairs nav klāti ar slīdīgu skrimsli, bet kustoties beržas viens gar otru, dažkārt jau bojāts ir ne tikai skrimslis, bet arī pats kauls. Locītavas deformējas un rentgena izmeklējumos redzams, ka vairs nav spraugas starp abiem kauliem.
Pirmie signāli, kas cilvēkam varētu liecināt par locītavu bojājumu, ir sāpes un ierobežotas kustības locītavās. Piemēram, cilvēks vairs nespēj noliekties, lai uzvilktu zeķes vai aizšņorētu kurpes. Sāpes locītavās, sākumā, var būt intermitējošas ar pārtraukumiem, bet slimībai progresējot jau nepārtrauktas - arī naktīs.
Gadās, ka ģimenes ārsti sāpju cēloni mēdz norakstīt uz mugurkaulāja problēmām vai vienkārši izraksta pretsāpju medikamentus. Tas tikai daļēji risina problēmu – sāpes mazinās, bet locītavas un kauli turpina ciest.
Pie kura ārsta labāk vērsties, rodoties pirmajām aizdomām par locītavu bojājumu?
Ir vērts konsultēties pie traumatologa – ortopēda. Vispirms ārsts lūgs veikt locītavu rentgena izmeklējumu un, ja tas būs nepieciešams arī datortomogrāfijas izmeklējumu. Speciālists pēc izmeklējumu rezultātiem redzēs, kas notiek ar locītavu. Ja vēl būs saglabājusies kaut neliela locītavas sprauga, tad var izmantot arī citas metodes, lai saglabātu locītavas un izvairītos no operācijas. Piemēram, zāļu injicēšana tieši locītavās. Ne tikai atsāpinošo, bet tādu, kas veicina locītavas atjaunošanos - satur augšanas faktoru, hialuronskābi. Iespējams, to būs lietderīgi kombinēt ar fizioterapiju, lai saglabātu locītavu kustīgumu. Pacientiem ar lieko svru, ārsts noteikti ieteiks to mazināt – locītavām tā ir pārāk liela slodze un riska faktors.
Vai nebūs tā, ka traumatologs – ortopēds būs ieinteresēts veikt operāciju ātrāk, nekā būtu nepieciešams?
Endoprotezēšanas operācijas veic tikai tad, ja tās patiešām vajadzīgas un cilvēka paša locītavu vairs nav iespējams glābt – nav nekā labāka par dabas doto locītavu.
Savukārt, ja locītavas spraugas vairs nav, cilvēku moka sāpes un ir ierobežotas kustības, tad ar locītavas aizvietošanu nebūtu ieteicams kavēties. Protams, tā ir cilvēka paša izvēle un iespējas, bet dzīves kvalitāti operācija uzlabo ļoti. Pēc tās izzūd sāpes un atjaunojas locītavas kustīgums, cilvēks var būt fiziski aktīvāks.
Endoprotezēšanas operācijas pasaulē tiek veiktas daudzus gadu desmitus, visu laiku tiek pilnveidoti gan endoprotēžu materiāli, gan operācijas tehnika, tāpēc neveiksmīgo operāciju procents ir sarucis zem 1%. Lai arī ļoti maza, tomēr šī iespēja pastāv, tāpēc endoprotezēšanas operācijas veic tikai tad, kad citādi vairs nevar.
Kādi ir endoprotezēšanas operācijas plusi un mīnusi?
Pirmkārt, var atbrīvoties no mokošajām sāpēm, otrkārt – locītavas atgūst kustīgumu un treškārt – cilvēks var atgriezties ierastajā dzīves ritmā.
Mīnusi – endoprotēze tomēr ir svešķermenis organismā, lai arī cik ļoti gadu desmitiem būtu pilnveidoti tās materiāli un uzbūve. Ļoti reti, bet šīs operācijas bar būt neveiksmīgas. Risks ir mazāks par 1%, bet tomēr pastāv.
Cik ātri var tikt pie endoprotezēšanas operācijas?
Ja tas ir nepieciešams, AIWA Clinic, endoprotezēšanas operāciju var veikt jau pēc nedēļas, šeit operācijas veic par pilnu samaksu. Savukārt uz valsts apmaksātajām operācijām jāgaida gadus – vēl nesen rinda bija septiņu gadu garumā, tagad, lai gan tā ir sarukusi, tomēr tā ir apmēram piecu gadu garumā. Katrs pats var lemt par savām iespējām atrisināt šo veselības problēmu. Nepārejošas sāpes un kustību ierobežojumi mēdz radīt depresīvu noskaņojumu un traucēt arī darbam. Savukārt pēc operācijas sāpes pazūd, atjaunojās kustīgums un jau otrajā dienā pacientu ceļ kājās, lai viņš staigātu. Protams, pēcoperācijas periodā kustībām jābūt saudzējošākām, pusgadu nepieciešams strādāt ar fizioterapeitu, bet pēc tam pilnvertīgi atgriezties dzīvē.
Mūsdienās katru endoprotezēšanas operāciju veic divas reizes – pirmo – virtuāli datorā, bet otro jau reāli pacientam operāciju zālē aizvietojot bojāto locītavu.
Šīs mūsdienu iespējas ļauj operācijas veikt precīzāk un veiksmīgāk. Pirms operācijas pacientu nosūta uz kompjūtertomogrāfiju ar kalibrācijas lodi. Tā palīdz datoram salāgot izmeklējuma vizuālos attēlus ar ķermeņa reālajiem izmēriem. Datorā var piemerīt cik dziļa un plaša ir iegurņa bļodiņa, cik liela protēze konkrētajam cilvēkam būs piemērota un izplānot operāciju, piemeklējot labākos implantus un operācijas gaitu.
Protams, operācijas laikā mediķu taktika var mainīties, bet digitālā operācija iepriekšējā dienā ļauj samazināt nevajadzīgus pārsteigumus.
Ir dažādu veidu endoprotēzes – tās atšķiras ne tikai pēc izmēriem.
Gūžas locītavai ir gan cementējamās gan bezcementa protēzes. Atšķiras arī pēc protēžu materiāla – galviņa var būt gan no metāla, gan keramikas, iegurnī ievietotā bļodiņa - ar plastmasas, metāla vai metāla izoderējumu.
Kā izvēlēties labāko?
Tas ir atkarīgs no konkrētā gadījuma. Piemēram, izvēloties iecementējamu vai bezcementa protēzi, ārsts vērtē kaulu stāvokli.
Bezcementa protēzes parasti ievieto jaunākiem cilvēkiem, kuru kaulos vēl saglabājušies augšanas procesi. Ja kauls nav spējīgs saaugt ar protēzi, tad labāk lietot iecementējamo protēzi. Cementējamais materiāls ir īpašs, iekaisumus neradošs polimērs.
Tā kā endoprotēzes arī ar gadiem nodilst, tās cenšās izstrādāt aizvien ilgmūžīgākas. Mūsdienās endoprotēzes pie aktīva dzīvesveida kalpo ap 10 – 15 vai pat 20 gadiem.
Keramikas endoprotēzes šobrī ir ilgmūžīgas, taču arī citu materiālu protēžu izturība tiek paaugstināta.
Kas jāievēro, lai endoprotēzes kalpotu labi?
Visiem pacientiem izstāsta noteikumus, kas nepieciešami protēzes ilgmūžības nodrošināšanai. Ar endoprotēzi jāizvairās locītavas kustināt pārāk lielā amplitūdā. Piemēram, nedrīkst sēdēt pārmetot vienu kāju pār otru, nedrīkst sēdēt uz pārāk zemām mēbelēm. Jebkurā gadījumā jāizvairās locītava saliekt šaurākā leņķī kā 90 grādi, jo tad endoprotēze var izmežģīties – galviņa var izlekt no locītavas somiņas.
Jāizvairās no sporta veidiem, kuros iespējams traumēt protezēto locītavu – hokeja, futbola, basletbola, pēc iespējas jāizvairās no kritieniem, lēcieniem, skriešanas. To vietā jāizvēlas saudzīgāki un mierīgāki izkustēšanās veidi – peldēšana, soļošana, eliptiskais trenažieris.
Dakteris Visams Rafaēls locītavu endoprotezēšanas operācijas veic jau 16 gadus. Šajā laika posmā mainās arī pacienti, kas izvēlas šo ārstēšanās veidu.
Ir mainījusies pacientu domāšana, dzīves uztvere. Arī 60 un 70 gadus veci cilvēki vēlas turpināt pilnvērtīgu dzīvi, slēpot, kustēties un neciest sāpes. Pasē rakstītais vecums vairs nav iemesls, lai sevi norakstītu un neizmantotu mūsdienu medicīnas sniegtās iespējas. Tāpēc piesakieties uz konsultāciju ‘’GOOD LIFE CLINIC’’ jau laikus – var būt pieredzējis ārsts atradīs iespēju saglābt Jūsu locītavas bez operēšanas, bet ja citādi nevarēs, piedāvās operāciju.