Balsta un kustību aparāta slimības – tām pieder ikviens locītavu vai citu audu bojājums vai slimība – lielākoties skar muguru, kaklu, plecus un ķermeņa augšdaļu, retāk - arī ķermeņa apakšējās daļas. Aplūkosim biežāk sastopamās kaites un iepazīsim jaunu metodi, kas var palīdzēt ar tām cīnīties.
Veselības problēmas, ko izraisa balsta un kustības aparāta slimības, var būt ļoti dažādas – sākot no nelielām sāpēm līdz smagākām saslimšanām, kuru dēļ nepieciešams atbrīvojums no darba vai pat medikamentoza vai fizioterapeitiska ārstēšana. Hroniskos gadījumos šīs slimības šīs slimības var izraisīt invaliditāti un paliekošu darbnespēju.
Kā liecina pats nosaukums, balsta un kustību orgānu sistēma nodrošina pārvietošanos, ir arī ķermeņa balsts, aizsargā ķermeņa dobumos esošos orgānus.
Balsta un kustību orgānu sistēmai ir divas daļas:
- pasīvais kustību aparāts (skelets);
- aktīvais kustību aparāts (muskuļi).
KĀ TAS DARBOJAS?
Cauri mugurkaulājam kā apmēram pirksta resnuma virve stiepjas muguras smadzenes. Pa vidu muguras smadzenēm izvietots muguras smadzeņu kanāls, kas turpinās arī galvas smadzenēs, veidojot četrus paplašinājumus – ventrikulus. Šajā kanālā cirkulē limfai līdzīgs šķidrums, saukts arī par likvoru, kas apskalo arī smadzenes. Normāli šim šķidrumam cirkulējot jāpiegādā smadzenēm barības vielas, skābeklis un jāizskalo prom dažādi vielmaiņas galaprodukti, kas tajā iekļūst. Likvors nodrošina smadzenēm vienmērīgu spiedienu un aizsardzību, regulē minerālvielu daudzumu un osmotisko spiedienu.
Ja mugurkaulājs ir ilgstoši nekustīgs, smadzeņu šķidruma cirkulācija ir pasīva. Ja mugurkaulāju izkustina – kā minētajā vingrinājumā - visā tā garumā, sākot ar jostas piekto skriemeli un beidzot ar kakla pirmo skriemeli jeb atlantu, tas darbojas kā pumpis, un smadzeņu šķidrums ātrāk nomainās. Izmēģiniet vingrinājumu, un sajūtiet izmaiņas pašsajūtā!
TRAUSLO KAULU SLIMĪBA.
Osteoporoze nav saistīta tikai ar estrogēna trūkumu, drīzāk – ar hormonu līmeņa izmaiņām organismā. Sievietēm - vairāk pēc menopauzes iestāšanās, vīriešiem – pēc tā dēvētās andropauzes (kad androgēni tiešām vairs neizdalās). Tomēr vīriešiem pamatā poroze (poru vai dobumu veidošanās, struktūrelementu izzušana, sevišķi kaulā) rodas no dzeršanas un smēķēšanas - alkohols un tabaka ļoti veicina kaulu masas zudumu (abu kombinācija ir vēl draudīgāka). Smēķēšanas dēļ rodas apasiņošanas traucējumi, alkohola lietošana provocē kalcija zudumu kaulos un deģeneratīvas izmaiņas. Arī cilvēkiem spēka gados var būt osteoporozes skarti kauli.
Cēloņi ir dažādi. Arī uzturs. Ir gadījumi, kad kauli lūst jaunām sievietem, un iemesls ir badošanās, reizēm – anoreksija. Tāpēc organismam, lai iegūtu olbaltumvielas, jādegradē savi muskuļi, bet, lai gūtu kalciju (jo kautkāds kalcija līmenis organismā ir jāuztur), tas degradē kaulaudus - ja organismā kalcija trūkst, tā avots jeb depo ir paša kauli.
Osteoporozes iemesls ne vienmēr ir vecums un hormonālas izmaiņas. Tāpēc nepieciešams veikt analīzes, lai pārbaudītu kalcija līmeni asinīs. Ja tas ir normāls vai pat paaugstināts, tad problēma ir citur.
CITS SIGNĀLS.
Negluds, nodilis skrimslis ir pirmais signāls iespējamai saslimšanai ar osteoartrītu. Medicīniskā valodā osteoartrīts ir multifaktoriāls deģeneratīvas izmaiņas locītavā, kas beidzas ar locītavas bojāeju. Citiem vārdiem, locītavas nolietošanās ir progresējoša, pakāpeniski iet bojā visas locītavu veidojošās struktūras – tiek bojāti locītavu audi un skrimšļi, locītavas izvalkājas, skrimšļi nodilst, locītavu virsmas kļūst nelīdzenas. Kaulu galiem savstarpēji beržoties, rodas sāpes, locītavu stīvums un kustīguma ierobežojumi. Tad līdzēt var tikai endoprotezēšanas operācija. Labā ziņa - endoprotezēšana sniedz ļoti labu rezultātu ( protams, jo ielaistāks gadījums, jo grūtāk, bet izdarīt to var).
FIZISKĀ SLODZE – PAREIZA VAI NEPAREIZA.
Kā darām pāri saviem kauliem, balsta aparātam un locītavām? Vai, piemēram, lēkāšana, pietupšanās, skriešana cilvēkiem, kuri vairs nav pirmajā jaunībā, kaitē balsta un kustību aparātam? Patiesībā balsta un kustību aparātam ir vajadzīga nepārtraukta fiziska slodze. To mums, pirmkārt, nodrošina gravitācija, otrkārt – fiziskās aktivitātes (taču profesionāls sports diemžēl, nereti, ir kropļojošs). Citādi ar hronisku nepareizu slodzi – nepareizu smagumu celšanu, līku muguru, tupēšanu kādā nefizioloģiskā pozā, liekšanos, smagu fizisku darbu.... Tas var provocēt osteoartrītu. Ar gadiem fizisko slodzi vajadzētu kāpināt, jo kaulu vielmaiņa kļust lēnāka. Slodze stimulē kalcija uzņemšanu kaulaudos un to nostiprināšanos. Ja, piemēram, pēc lēkšanas sāp locītavas – ir sevi jāpārbauda. Protams, nevajag lēkāt tā, ka – bāc! – atsitamies uz papēžiem (tas jādara mīksti). Bet, ja ir izteikta poroze, jāuzmanās – tad tiešām nevajadzētu veikt straujas kustības, kas var provocēt traumu. Osteoporozes gadījumā ļoti ieteicama nodarbe ir peldēšana. Tā ir viena no fizioloģiskākajām un harmoniskākajām aktivitātēm, nepārslogo un ir ļoti ieteicama arī tad, ja muguras problēmas jau radušās.