Nevienam nav noslēpums, ka onkoloģiskās slimības ir viens no visizplatītākajiem mirstības cēloņiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis kolorektālā jeb zarnu vēža saslimšanas gadījumu skaits – lai gan zarnu veselība ir delikāta tēma, tomēr šī vēža diagnosticēšanā ļoti būtiska ir tieši paša pacienta iniciatīva.

Atšķirībā no krūts un dzemdes kakla, zarnu vēža skrīninga mērķauditorijai – sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem – netiek izsūtītas uzaicinājuma vēstules.

Uz izmeklējuma veikšanu pacients jāmudina ģimenes ārstam, vai arī pacientam pašam jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē, lai noskaidrotu, kā šo izmeklējumu veikt. Zarnu jeb kolorektālā vēža skrīnings ļauj atklāt vēzi agrīnā stadijā, kā arī noteikt pirmsvēža stāvokļus.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, 2016. gadā zarnu vēzis bija trešais visbiežāk atklātais vēža veids kā sievietēm, tā vīriešiem. Diemžēl tikai trešā daļa no gadījumiem (34,4%) tika atklāti savlaicīgi – pirmajā vai otrajā slimības stadijā. Bet vairāk nekā puse no atklātajiem slimības gadījumiem atklāti jau trešajā un ceturtajā attīstības stadijā. Mūža laikā zarnu vēzis rodas apmēram 1 Eiropas Savienības iedzīvotājam no 20. Apmēram 8 no 10 cilvēkiem, kam tiek diagnosticēts zarnu vēzis, ir vecāki par 60 gadiem.  

Apmēram 5 no 10 cilvēkiem, kam diagnosticē zarnu vēzi, slimības rezultātā iestāsies nāve; letāla iznākuma risks ir zemāks, ja vēzis tiek atklāts skrīningā, tā ir novēršama un veiksmīgi ārstējama slimība, ja to atklāj savlaicīgi. Skrīnings (no angļu val. screening – pārbaude) ir vēža vai pirmsvēža stāvokļu savlaicīga meklēšana cilvēkiem ar paaugstinātu saslimšanas risku, kam šī slimība vēl nav radījusi slimības simptomus.

Ja Jūsu vecums ir no 50–74 gadiem, reizi gadā jāveic skrīninga tests, kuru apmaksā valsts. Pēc jaunākajiem  petījumiem pasulē, Amērikas vēža asociācijja, iesaka šo skrīningu veikt jau pat no 45 gadu vecuma, jo zarnu vēža saslimšanas paliek ar vien biežākas un aktuālākas.

1. Jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai saņemtu aizpildīšanai testu slēpta asiņu piejaukuma noteikšanai izkārnījumos vai nosūtījumu uz laboratoriju.
2. Testu veic mājās, atbilstoši tā lietošanas instrukcijai.
3.  Pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 3 dienu laikā, nogādā testu ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā.
4. Uzzina testa rezultātu. Ja tas ir:

a.   negatīvs – atkārto testu pēc gada;

b. pozitīvs – ģimenes ārsts nosūta veikt precizējošu izmeklējumu –      kolonoskopiju;

c.    rezultāts nav nosakāms – testu atkārto.

Situācijā, kad skrīninga testa rezultāts ir pozitīvs, ne vienmēr tiek atklāta ļaundabīga slimība. Pozitīva testa gadījumā nepieciešams veikt papildus izmeklējumus, lai izslēgtu vai apstiprinātu slimību.

Kolonoskopijas izmeklējuma laikā apskata visu resno zarnu. Zarnas polipa, kas ir viena no priekšvēža saslimšanām, savlaicīga atklāšana un noņemšana ļauj novērst vēža veidošanos. Polipi tiek noņemti procedūras laikā. Pašlaik Latvijā ir iespējams izmeklējumu veikt ar pilnīgu atsāpināšanu, kas ļauj izvairīties no nepatīkamām izjūtām izmeklējuma laikā.

Kādi ir kolorektālā jeb zarnu vēža riska faktori?

“Nav sūdzību par savu pašsajūtu un veselības stāvokli” – tieši šis ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ dažādas veselības pārbaudes, tajā skaitā arī vēža skrīnings, netiek veiktas savlaicīgi. Tomēr vēzis ir slimība, kura par sevi liek manīt vien tad, kad tā jau nopietni attīstījusies.

Pierādīts, ka zarnu vēža attīstībā ļoti liela ietekme ir tieši dzīvesveidam. Būtisks zarnu vēža riska faktors ir, piemēram, neveselīgs un nesabalansēts uzturs, kurā dominē trekni ēdieni, “sarkanā” gaļa, gaļas izstrādājumi, kā arī nepietiekams šķiedrvielu daudzums. Ja nesabalansēts uzturs tiek apvienots ar mazkustīgu dzīvesveidu, nereti sekas tam ir arī aptaukošanās, kas savukārt arī palielina zarnu vēža attīstības risku. Zarnu vēža riska faktors ir arī atkarības, piemēram, pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana. Smēķētāju risks saslimt ar zarnu vēzi ir par 30 –40% augstāks, nekā nesmēķētājiem. Tāpat pastiprināta uzmanība savai veselībai jāpievērš tiem, kuru ģimenē bijuši zarnu vēža gadījumi. Par slimību var liecināt arī zarnu polipi un iekaisīgas zarnu slimības, piemēram, čūlains kolīts vai Krona slimība.

Jebkurā vecumā, ja ir sūdzības, jāvēršas pie ģimenes ārsta!

‘’Good laife clinic’’ komandā ir kvalificēti speciālisti kolonoskopiju veikšanā, ieskaitot skrīninga kolonoskopijas. Atgādinām, ka kolonoskopija ir vienīgā metode precīzai un savlaicīgai zarnu vēža diagnostikai, tā ir droša un labi panesama procedūra. 
Skrīninga kolonoskopija zarnu vēža noteikšanai var glābt jūsu veselību un dzīvību, nodrošinot savlaicīgas un pilnīgas ārstēšanas iespējas.

Jums jāzin, ka ar endoskopijas metodi var pārbaudīt un diagnosticēt ne tikai kolorektālo jeb zarnu vēzi, bet gan arī:

• barības vada un kuņģa stāvokli;
• čūlas un jaunveidojumus barības vadā, kuņģī un divpadsmit pirkstu zarnā;
• gastrīta veidu un fāzi;
• polipus;
• helicobekteri pylori klātbūtni;
• var iegūt audu paraugus morfoloģiskai izmeklēšanai.

Esi vesels, apsteidz zarnu vēzi!