Izpētīts, ka cilvēka zarnu mikrofloras sastāvā ir 100 reižu vairāk gēnu nekā cilvēka genomā un ka šai unikālajai ekosistēmai ir fundamentāli svarīga loma veselības uzturēšanā. Turklāt katra cilvēka zarnu mikroflora ir neatkārtojama. Tā rodas un mainās dzīvesveida, uztura un citu apstākļu ietekmē.
Agrāk zinātnieki uzskatīja, ka mikroflora cilvēka organismu ietekmē šādi: mikroflorā izdalās citokīni - mazmolekulāras olbaltumvielas -, caur asinīm tie nonāk smadzenēs un piedalās imūnās atbildes veidošanā. Šādi mikrobioms „komunicē” ar smadzenēm un centrālo nervu sistēmu. Tagad zinātnieki ir atklājuši, ka tas ir divvirzienu ceļš - mikroflora ietekmē mūsu domāšanu, smadzenes un hormonus, kas izdalās šī „dialoga” rezultātā, un notiek arī otrādi. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mūsu mikroflorā labās un sliktās baktērijas būtu līdzsvarā, lai šī "saruna" būtu cilvēka organismam labvēlīga. Disbalanss rodas dažādu - gan iekšēju, gan ārēju - apstākļu dēļ. Protams, tās ir visdažādākās saslimšanas, kā arī medikamentu (neapšaubāmi, arī antibiotiku) ietekme, tāpat arī visa apkārtējā vide un cilvēka ikdienas uzturs, tas, ko mēs ēdam katru dienu. Ir cilvēki, kam ir ļoti selektīvas vai vienveidīgas ikdienas maltītes.
Lai mikroflora būtu harmonijā, tajā ir jābūt pietiekami daudz probiotiskajām jeb labajām baktērijām. Piemēram, labā baktērija Bifidobacterium longum dāvā mums citokīnus, kas strādā pret nevēlamām baktērijām. Ja mēs saprotam, kā notiek šī „komunikācija”, tad tiešām spējam ietekmēt dažādas slimības, papildinot uzturu ar nepieciešamajām labajām baktērijām. Tas ir fantastiski, jo probiotiķi ir daļa no mūsu organisma, tās nav ķīmiskas vielas. Ir iespēja vienkārši bagātināt cilvēka mikrofloru ar tām baktēriju sugām, kuras organismam nepieciešamas vairāk. Runājot tieši par imunitāti un tās darbību, atcerieties - slimības vienmēr ir imūnsistēmas reakcija. Tā ir mūsu "ķermeņa valoda”, kā mēs reaģējam uz slimībām, un reizēm reakcija ir pārāk stipra, reizēm pārāk vāja, bet veselam cilvēkam pārsvarā tā ir adekvāta - tas ir, normā. Resnajā zarnā visu laiku notiek „komunikācija” ar miljardiem baktēriju, kas tur dzīvo, un citiem mikroorganismiem. Tie pilnīgi noteikti var regulēt, stimulēt vai uzturēt noteiktā līmenī imūnsistēmu un visu mūsu organismu. Ne velti mikrobioms īr tik liels un efekts uz cilvēka organismu - milzīgs. Tāpēc vēlreiz atkārtoju ir svarīgi, lai mikrobiomā būtu harmonija un līdzsvars. Piemēram, par aktuālo - pavisam nesen publicēts plašs Honkongas Ķīnas universitātes pētījums: apsekojot 106 Covid-19 izslimojušus cilvēkus ar dažāda smaguma sekām sešu mēnešu garumā un analizējot 258 mikrofloras paraugus, tika secināts, ka 76 procentiem pacientu ir postkovida sindroms (PACS). Tā izteiktākie simptomi bija nogurums, slikta atmiņa un matu izkrišana. Bet galvenais, ka pierādījās cieša saikne starp sindroma attīstību un cilvēka mikrofloras kvalitāti, proti, jo vairāk labo baktēriju un harmoniskāka vide ir cilvēka kuņģī un zarnu traktā, jo ātrāka un veiksmīgāka atveseļošanās.
Iesakot pacientam lietot probiotiķi, es parasti izstāstu, kas ir efektīvs probiotiķis. Es rekomendēju izpētīt produktu: cik daudz miljardu baktēriju un cik daudz dažādu baktēriju sugu ir iekļauts probiotiķī. Pagaidām ir tā: jo vairāk, jo labāk. Nākotnē varbūt būs arī individuāli noteiktas baktērijas, kas jālieto konkrētu slimību gadījumos, bet šobrīd visieteicamākais ir tieši liels (vairākos desmitos miljardu) un plašs baktēriju kokteilis. Ir svarīgi skatīties, lai būtu pievienotas prebiotikas, jo tās dod iespēju baktērijām iedzīvoties un augt zarnu traktā un kāds ir probiotiķa kapsulas apvalks -jo ne visas labās baktērijas kapsulās ir aizsargātas no agresīvās kuņģa pH vides. Kapsulas apvalkam ir jānodrošina, lai baktērijas nokļūst zarnās Īstajā vietā un tur aktivizējas un kādus uzglabāšanas nosacījumus iesaka ražotājs - ir ērti, ja probiotiķis nav jāglabā ledusskapī -, un kāds ir derīguma termiņš un, protams, ērtības labad - kāda ir ražotāja noteiktā dienas deva.
Par lietošanas ilgumu. Ja mēs skatāmies uz kolītu vai kairinātās zarnas sindromu, kā arī hroniskām slimībām un to pašu depresiju, tad probiotiķi vajadzētu lietot 3-4 nedēļas, ja ir šādas indikācijas. Visi pētījumi skatās uz 2-3 mēnešu ietekmi. Domāju, ka nevar palietot baktērijas vienu nedēļu un cerēt, ka būsiet cits cilvēks.
Tāpēc es vienmēr saku: "Padomājiet par to, ko jūs ēdat, jo mēs varam gūt labumu no ikdienas ēdienkartes.”
"Veselība ir ikviena cilvēka pilnvērtīgas dzīves pamats. Mēs savā klīnikā, ļoti lielu uzsvaru liekam ne vien uz ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, kas mums ir plašā klāstā, bet arī uz savu pacientu izglītošanu. Uzskatu, ka jebkura ārsta primārais uzdevums ir tieši preventīvais darbs. Ar cilvēkiem ir jārunā un jāskaidro, kas viņiem būtu jādara, kāds dzīvesveids jāpiekopj, lai ārsta saskarsme ar slimībām un ārsta medicīniskie pakalpojumi butu jāmeklē pēc iespējas retāk. Jo veselīgāka būs mūsu sabiedrība, jo laimīgāki un priecīgāki cilvēki mēs visi būsim!"