Ķirurģija

Ķirurģija ir medicīnas apakšnozare, kas pēta slimību ārstēšanu ar mehāniskas iejaukšanās (ķirurģijas) palīdzību. Savukārt ķirurgs ir speciālists, kurš sniedz pacientiem palīdzību ķirurģisko saslimšanu un traumu gadījumos. Tāpat ķirurgs specializējas iedzimtu un iegūtu slimību diagnostikā un ķirurģiskā ārstēšanā. Mūsu klīnikā ķirurgs pacientus konsultē dažādu sūdzību gadījumos, veic blokādes un ambulatoras operācijas ķirurģisku, traumatoloģisku, ortopēdisku, uroloģisku, proktoloģisku un asinsvadu problēmu gadījumos.

Pie ķirurga būtu jāvēršas, ja ir vērojamas:

  • trūces (cirkšņa, nabas vai vēdera priekšējā sienā);
  • sāpes vēderā;
  • sāpes taisnās zarnas rajonā un vēdera izejas traucējumi;
  • ādas un zemādas veidojumi (dzimumzīmes, lipomas, papilomas u.c.);
  • paplašinātas vēnas;
  • ādas un zemādas infekcijas (furunkuls, roze);
  • plaukstu, pēdu, roku un kāju pirkstu strutaini iekaisumi;
  • dažādi sasitumi, mežģījumi, locītavu sastiepumi, aizdomas par saišu plīsumiem, lūzumiem;
  • ādas bojājumi (plēstas brūces. apdegumi utt.).


     

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi, ko var nozīmēt ķirurgs:

  • laboratorijas analīzes - visbiežāk tās varētu būt asins un uzrīna analīzes, lai ārsts iegūtu pilnu pacienta stāvokļa ainu. Tās arī palīdz ārstam noteikt precīzu diagnozi un pareizu ārstēšanu.
  • rentgens - izmeklējumi, kas ārstam dod visplašāko informāciju par cilvēka stāvokli, līdz ar ko, nereti tas ir pirmais izmeklējums, kas tiek noteikts pacientam. Rentgena izmeklējumi notiek digitālā formātā, kas ir daudz nekaitīgām, nekā parastais rentgens, turklāt digitālā forma dod iespēju krietni jeb par 90% samazināt starojuma devu. 
  • ultrasonogrāfija - pielieto, lai vizualizētu kā iekšējos orgānus, tā virspusējās struktūras (vairogdziedzeri, krūts dziedzeri, muskuļus, cīpslas, sēkliniekus, u.c.)
  • endoskopiskie izmeklējumi:
    • rektoskopija - taisnās zarnas izmeklēšana ar speciālu ierīci — rektoskopu (metāla caurule ar elektriskās gaismas avotu un optisku sistēmu). Šī metode dod iespēju konstatēt gļotādas iekaisumu, hemoroīdus, rētainus sašaurinājumus, labdabīgus un ļaundabīgus audzējus.
    • augšējā endoskopija jeb gastroskopija – pacientam droša un nekaitīga izmeklēšanas metode ar kuras palīdzību diagnosticēt barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas saslimšanas. 
    • apakšējā endoskopija jeb kolonoskopija –pacientam droša un nekaitīga izmeklēšanas metode ar kuras palīdzību var diagnosticēt resnās zarnas un arī taisnās zarnas saslimšanas.
  • datortomogrāfija - izmeklējumi vēdera dobuma orgāniem un mazajam iegurnim, ar kuru palīdzību ārsts iegūst informāciju par iekšējo orgānu stāvokli.
  • magnētiskā rezonanse - viena no precīzākajām un nekaitīgākajām vizuālās diagnostikas metodēm.

Gatavojoties pieņemšanai pie ķirurga līdzi būtu jāņem, ja ir, visu līdz šim veikto izmeklējumu slēdzienus vai izrakstus pēc ambulatorās vai stacionārās ārstēšanas par konkrēto saslimšanu. Tāpat būtu ieteicams līdzi paņemt arī dokumenti par veiktajām analīzēm, kā arī lietoto medikamentu saraksts. Tas ārstam palīdzēs precīzi noteikt diagnozi, kā arī piemērot pacientam pareizu ārstēšanu. Tāpat tas ietaupīs gan jūsu, gan ārsta laiku, kā arī līdzekļus, jo iepriekš veiktās analīzes un izmeklējumi nebūs jāatkārto.

Piesakies jaunumiem e-pastā

Pieteikties vizītei